rivus
Latin
Substantiv
rīvus m (genitiv rīvī) anden deklination
Bøjning
Deklination af rīvus
| bøjning af rīvus | ||
|---|---|---|
| maskulin | ental | flertal |
| nominativ | rīvus | rīvī |
| akkusativ | rīvum | rīvōs |
| dativ | rīvō | rīvīs |
| genitiv | rīvī | rīvōrum |
| ablativ | rīvō | rīvīs |
| vokativ | rīve | rīvī |
Kilder
- „rīvus“ i Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary